5. Nacionālais kontrabandas problemātikas forums

Sabiedrībā tolerances līmenis pret kontrabandas preču pirkšanu mazinās, populārākā kontrabandas prece – cigaretes

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma. Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Kā liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā un Latvijā, pēc ievērojama kāpuma 2020. gadā, kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Latvijā krītas, 2021. gadā samazinoties par 2,9% un veidojot 16,2% no kopējā patēriņa, bet 2022. gadā nokritās vēl par procenta punktu un sasniedza 15,2% no kopējā patēriņa. Aprēķinātie kopējie zaudējumi valsts budžetā neiegūto nodokļu veidā pagājušogad veidoja ap 48 miljoniem eiro.

Kā norāda 5. Nacionālā kontrabandas problemātikai veltītā foruma eksperti, kontrabandu ietekmējošos faktorus ir iespēja mazināt ar stratēģisku un ilgtspējīgu valsts politiku (sabiedrības veselības mērķus sabalansējot ar valsts fiskālām iespējām), veidojot pārdomātu, uz analīzi balstītu nodokļu politiku, ņemot vērā iekšējos un ārējos faktorus, piešķirot sabalansētus resursus uzraugošajām iestādēm, kā arī veicinot sabiedrības attieksmes maiņu un virzību uz labklājību.

Foruma ekonomikas analītiķi norāda, ka ņemot vērā ģeopolitiskos procesus, Ekonomikas izaugsme Baltijā ir apstājusies un turpmākās perspektīvas ir diezgan neskaidras. Jau pagājušā gada forumā izskanēja ekspertu bažas un prognozes par straujo inflācijas kāpumu, kas ir pilnībā apstiprinājušās. Eksperti norāda, ka inflācija pamazām mazinās, bet straujš cenu samazinājums nav gaidāms, turklāt vēl aizvien novērojams kredītu procentu likmju kāpums – šiem un citiem makroekonomiskajiem faktoriem būs būtiska ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju, kas savukārt var nākotnē palielināt iedzīvotāju toleranci pret kontrabandu un vēlmi pirkt nelegālās preces. Līdz ar to gan akcizēto preču ražotājiem un tirgotājiem, gan tiesībsargājošajām institūcijām ir īpaši rūpīgi jāvērtē situācija un jābūt gataviem kontrabandas pieaugumam.

“Sabiedrības attieksmi un vēlmi iegādāties kontrabandas produktus tiešā veidā ietekmē pirktspējas faktori – inflācija, nodokļi, atalgojums, kas savukārt ir atkarīgi no valdības īstenotās politikas un pieņemtajiem lēmumiem. Šodien Latvija sastopas ar ārkārtīgi nopietniem izaicinājumiem gan ekonomikas, gan valsts drošības jomā, ko ietekmē ģeopolitiskie procesi, it īpaši – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Tāpēc Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai ir jāņem vērā tendences gan kaimiņvalstīs, gan ES līmenī, un pret dažādiem ekonomiku stimulējošiem un vēl vairāk – ekonomiku ierobežojošiem lēmumiem, piemēram, akcīzes nodokļa izmaiņām, ir jāpieiet ar visaugstāko atbildību,” uzsver biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Juris Stinka.

SKDS pētījums par iedzīvotāju toleranci pret kontrabandu

Pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktais pētījums liecina, ka, salīdzinot ar aizvadītā gada pētījumu datiem, šogad par 3% ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas paši vai viņu draugi un paziņas ir pirkuši kontrabandas preces. 2023. gada aptaujā to ir atzinuši 23% aptaujāto, pretēji 20% aptaujāto 2022. gadā. To, ka paši vai viņu draugi un paziņas nav pirkuši tādas kontrabandas preces kā cigaretes, tabakas un nikotīna izstrādājumus, alkoholu vai degvielu 2023. gadā norāda 74% aptaujāto, pret 78% 2022. gadā.

Lielākā daļa respondentu (69%), ja rastos tāda nepieciešamība, nezinātu, kur var iegādāties kontrabandas preces. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pētījumu datiem, kopumā pieaug to respondentu īpatsvars, kuri nezina, kur var iegādāties kontrabandas preces (no 56% 2019. gadā līdz 69% 2023. gadā). Tomēr 22% respondentu zina, kur var iegādāties cigaretes, 11% respondentu zina, kur var iegādāties alkoholu, bet 9% zina, kur var iegādāties degvielu. 3% respondentu zina, kur var iegādāties kontrabandas elektroniskās cigaretes, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņus.

Joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, šogad 96% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 21% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, savukārt vēl 7% atzīst, ka tās tirgo viņiem pazīstam cilvēki, un viņi šīs preces pērk, lai viņus tādējādi atbalstītu.

To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums – 18% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 24% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro un 24% – vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.

Attiecībā uz plānotajiem aizliegumiem un ierobežojumiem e-cigaretēm un nikotīna spilventiņiem, aptaujātie iedzīvotāji ir skeptiski. 47% respondentu norāda, ka gadījumā, ja tiks aizliegtas vai būtiski ierobežotas šīs cigarešu alternatīvas, cilvēki tās turpinās pirkt nelegāli internetā, ārzemēs vai no kontrabandistiem, 31% norāda, ka atgriezīsies pie cigarešu smēķēšanas, bet tikai 6% norāda, ka pārtrauks lietot nikotīnu saturošus produktus.

Jautājumā par to, kā, pēc iedzīvotāju domām, kontrabandas apjomus ir ietekmējis karš Ukrainā, viedokļi dalās. Aptuveni trešā daļa respondentu uzskata, ka degvielas (33%), alkohola (35%) un cigarešu (35%) kontrabandas apjomi nemainījās, bet aptuveni piektā daļa uzskata, ka degvielas (20%), alkohola (18%) un cigarešu (18%) kontrabandas apjomi kopumā palielinājās. To, ka kara Ukrainā ietekmē kontrabandas apjomi ir kopumā samazinājušies, uzskata līdzīgs respondentu īpatsvars –15% uzskata, ka kopumā samazinājās degvielas, 14%, ka alkohola un 15%, ka samazinājās cigarešu kontrabandas apjomi. Aptuveni trešā daļa respondentu nespēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

KPMG pētījums par cigarešu kontrabandu Latvijā un Eiropā

To, ka akcīzes preču kontrabanda ir Eiropas līmeņa problēma, apliecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā. Kopumā Eiropas Savienībā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņš 2022. gadā pieauga par 0,7%, veidojot 8,2% no kopējā cigarešu patēriņa. Viltoto cigarešu īpatsvars ES ir pieaudzis par 6,2%, sasniedzot 13,1 miljardu cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2006. gada. Viltojumi kopumā veidoja 36,5% no nelegālo cigarešu patēriņa. Tendences rāda, ka nelegālā cigarešu ražošana ES, īpaši Rietumeiropā, pieaug – 2022. gadā ES valstīs identificētas vismaz 134 nelegālās ražotnes 18 dažādās ES valstīs. Arvien biežāk tiek viltoti premium cigarešu zīmoli pārdošanai ES valstīs ar augstākajām cigarešu cenām.

Pēc pētījuma aplēsēm, ES valstis pērn neiegūto nodokļu veidā zaudēja 13,3 miljardus eiro, kas ir par turpat miljardu eiro vairāk, nekā 2021. gadā.

Latvijā saskaņā ar KPMG pētījuma datiem pēc ievērojama kāpuma 2020. gadā, pērn kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš turpināja samazināties, veidojot 15,2% no kopējā tirgus, kas ir par 1% mazāk, nekā 2021. gadā. ~70% no kontrabandas un viltotajām cigaretēm veidoja “baltā kontrabanda” (cigaretes, kas legāli ražotas citās valstīs, galvenokārt Baltkrievijā, bet nelegāli ievestas Latvijā). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi valsts budžetam no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veidoja aptuveni 48 miljonus eiro. Kopējais cigarešu patēriņš izvadītajā gadā bija 1.98 miljardi vienību, kas ir par 1% vairāk, nekā 2021. gadā. 2002. gadā kopumā 22.9% jeb 69 milj. cigarešu no visām nelegālajām cigaretēm bija viltojumi.

“Lai gan Latvijā pēdējos pāris gados cigarešu kontrabandas apjoms ir samazinājies, tomēr tas joprojām ir gandrīz divas reizes augstāks, nekā vidēji Eiropas Savienībā, tādēļ ir svarīgi veidot pārdomātu un samērīgu akcīzes nodokļu politiku, kā arī stiprināt tiesībsargājošo institūciju kapacitāti, kā arī institūciju pārrobežu sadarbību nelegālās ražošanas novēršanai,” norāda SIA “Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītāja Madara Apsalone.

Lielākā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts jau vēsturiski ir Baltkrievija. Attiecīgi, no Baltkrievijas kontrabandas ceļā 2022. gadā tika ievesti 217 miljoni cigarešu jeb 67% no kopējā kontrabandas apjoma. Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu cenu atšķirības, piemēram, Latvijā vidējā cigarešu paciņas cena bija 3,79 eiro, savukārt Baltkrievijā vien 0,70 eiro. Populārākās cigarešu markas, kas kontrabandas ceļā tika ievestas Latvijā, ir NZ, Premier un Minsk.

5. Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” organizē biedrība BASE un SSE Riga sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.