Strēlnieku iela 4a, Rīga, LATVIA

+371 22 034 791

Par 20% samazinājies nelegālā TV apraides apjoms, bet zagšana Internetā Latvijā netiek uzskatīta par ko sliktu

Maksas TV nelegālo pieslēgumu mājsaimniecību skaits Latvijā samazinājies par 20%, salīdzinājuma ar situāciju 2015. gadā, atklāj BASE valdes locekļa Prof. Arņa Saukas un biedrības „Par legālu saturu!” veiktais jaunākais pētījums. Attiecīgi par 23% jeb 56 000 samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri izmanto TV nelegālā pieslēguma pakalpojumus, no 244 000 iedzīvotājiem 2015. gadā līdz 187 000 pagājušajā gadā.

2017. gadā no kopumā 707 000 mājsaimniecībām, kurās ir pieejams TV, legālos TV pakalpojumus izmantoja 630 000 mājsaimniecības, bet TV nelegālos pieslēgumus: 80 000 mājsaimniecības. Savukārt 2015. gadā mājsaimniecību skaits, kurās izmantoja nelegālo maksas TV operatoru pakalpojumus, bija par 20% lielāks, sasniedzot 100 000 mājsaimniecību. Kā uzsver pētījuma autors, Dr. Arnis Sauka: “Neskatoties uz šo pozitīvo tendenci, kaitējums ko nodara nelegālais maksas TV tirgus ir liels – gada laikā netiek samaksāti nodokļi aptuveni no 9,6 miljoniem EUR. Turklāt mājsaimniecību skaita aprēķina un citu nelegālās maksas TV apjoma aprēķinam izmantoto datu nepilnību rezultātā, šis ir uzskatāms par minimālo apjomu.”.

Arnis Sauka, SSE Riga profesors, biedrības BASE valdes loceklis

Biedrības „Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva uzsver, ka TV nelegālo pieslēgumu mājsaimniecību skaita samazinājumā būtisko lomu spēlē tieši Valsts policijas izteiktā izpratne par problemātiku. Valsts policija 2017.g kopumā veikusi 563 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes un, uzsākusi 19 kriminālprocesus, kuru ietvarā pārtraukta TV satura nelegāla piegāde ap 20 000 lietotājiem. Uzsākta 61 administratīvā pārkāpuma lieta, sastādīti 23 administratīvā pārkāpuma protokoli. Šogad pārtraukta 2 interneta nelegālo tīmekļa vietņu darbība, ko ikdienā lietoja 27 000 lietotāji.

Lai izprastu TV nelegālo pieslēgumu izmantotāju rīcības motīvus un argumentāciju, paralēli tika veikts pētījums par nelegālā satura lietošanas paradumi internetā. Tā mērķis ir noskaidrot, cik ielā mērā un kādēļ Latvijas iedzīvotāji izmanto nelegālo saturu Internetā, lai skatītos vai lejuplādētu filmas, TV seriālus, TV kanālus, sporta pārraides vai klausītos mūziku. Pētījums ietver jautājumus gan par nelegāla satura Internetā lietošanas apjomu, gan iedzīvotāju motivāciju, gan arī iedzīvotāju attieksmi pret šādu rīcību.

Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa (75- 80%) Latvijas iedzīvotāju nelegāli izmanto Interneta saturu, bet vairāk nekā 1/3 daļa aptaujāto to iepriekšējā gada laikā ir darījuši bieži. Dr. Sauka vērš uzmanību uz to, ka: “Kopumā liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Internetā saturam ir jābūt bez maksas, sevišķi ja tas tiek izmantots personiskām vajadzībām. Iedzīvotāji arī kopumā neuzskata, ka zagt Interneta saturu ir slikti un lielā mērā attaisno šādu uzvedību. Tie kas Interneta saturu izmanto nelegāli, pamatā neuzskata, ka tādējādi rada būtiskus zaudējumus Interneta satura nodrošinātājiem – nenovērtē reālās šāda satura nodrošināšanas izmaksas un tā vērtību. Galvenais faktors Interneta satura nelegālai lietošanai, atbilstoši pētījuma rezultātiem, ir tieši tā dārdzība.”

No labās puses: Arnis Sauka, SSE Riga profesors, biedrības BASE valdes loceklis, Dace Kotzeva, biedrības “Par legālu saturu!” izpilddirektore, Rihards Bunka, Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs

60% no interneta satura lietotājiem pauž viedokli, ka sekas jeb sods, tiekot pieķertam lietojot saturu internetā nelegāli, ir ļoti mazs vai diezgan mazs. 56% no interneta satura lietotājiem pauž uzskatu, ka varbūtība tikt pieķertam, lietojot saturu internetā nelegāli, ir ļoti zema vai diezgan maza.

„Pētījums par nelegālā satura lietošanas paradumiem internetā tika veikts, lai kā lakmusa papīrs uzrādītu nelegālā satura lietotāja „portretu”, kur atklājas motivācija un argumenti, ar kuriem nelegālā satura lietotāji attaisno savu nelegālo rīcību, turklāt „slēpjoties” aiz pirmajā brīdī it kā ļoti pārliecinošiem attaisnojumiem, proti, legālais saturs ir pārāk dārgs, ir grūti atšķirt, kurš legāls, kurš nelegāls avots… Tomēr, iedziļinoties tajos, un pētījums to skaidri uzrāda, argumenti nonāk pretrunā viens ar otru. Piemēram, pētījumā 89% no interneta satura lietotājiem piekrīt, ka pārliecība „ legālais saturs ir pārāk dārgs” veicina motivāciju lietot saturu nelegāli, vienlaikus, tanī pašā laikā 67% interneta satura lietotāji uzrāda „0”EUR ietaupījumu lietojot nelegālo saturu. Citiem vārdiem, nelegālā satura lietotājiem Latvijā nav riska izjūtas tikt pieķertam, un galapatērētāja atbildības neesamība samazinājusi bezatbildību līdz tādam minimumam, ka nodarījums vispār netiek uzskatīts par pārkāpumu”, tā uzsver biedrības „Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva.

Tieši rādītāji par risku tikt pieķertiem par TV seriālu un filmu, mūzikas, un TV un sporta pārraižu nelegālu straumēšanu, seku esamība un to apzināšanās, veido pamata pārliecību un attieksmi, kas Eiropā kopumā 43% gadījumu attur lietotājus no nelegālā satura internetā izmantošanas.

Tanī pašā laikā pētījums atklāj, ka gatavību maksāt par saturu internetā pauž 89% respondentu, kas ir ļoti augsts rādītājs. Turklāt 43% no tiem, kuri gatavi maksāt apgalvo, ka par TV seriālu un filmu, mūzikas, TV un sporta pārraižu katru straumēšanas vietni atsevišķi ir gatavi maksāt mēneša maksu 5 – 10 EUR apmērā.

Informācija par pētījumiem

Pirmais aprēķins par nelegālās maksas TV apraides apjomu Latvijā tika veikts 2016. gadā (par situāciju 2015. gadā). Pētījums tika veikts balstoties vairākiem, vienam otru papildinošiem, informācijas avotiem, t.sk. oficiālās statistikas, TV un Interneta pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par abonementu skaitu un tirgus daļu, ka arī pieejamajiem pētījumiem. Izmantojot to pašu metodoloģiju, 2018. gada sākumā tika veikts atkārtots pētījums – par situāciju nelegālās maksas TV apraides apjomu Latvijā 2017. gadā.

Ar maksas TV pakalpojumiem šī pētījuma kontekstā tiek saprasta TV izmantošana “klasiskā nozīmē”, apzinoties, ka aizvien vairāk Latvijā TV kanāli tiek skatīti vied-ierīcēs, un tieši šajā jomā pieaug lielāko pakalpojumu sniedzēju apjomi.

Pētījums par nelegālā satura lietošanas paradumiem Internetā balstās uz reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju: 1006 respondentu tiešsaistes aptauju, kas tika veikta 2018. gada sākumā.

Ar pilnu pētījumu tekstu ir iespējams iepazīties šeit.

Datums: 27.04.2018.