Strēlnieku iela 4a, Rīga, LATVIA

+371 22 034 791

Apstiprina darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam

Piektdien, 10. jūnijā, Ministru prezidenta Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam, nolemjot atsevišķiem uzdevumiem nedēļas laikā vēl precizēt izpildes termiņus, sasniedzamo rezultātu vai atbildīgās institūcijas.

Plānā iekļauta virkne priekšlikumu, ko sagatavoja un valdībai iesniedza sadarbības un sociālie partneri – BASE (Business Against Shadow Economy), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Organizācijas uzsver – to priekšlikumos ietvertie pasākumi beidzot risinās problēmas pēc būtības, radikāli samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru un nodrošinās apstākļus godīgi nodokļus maksājošu uzņēmumu attīstībai gan starpnozaru, gan nozaru griezumā. Kopā plānā iekļauti 55 konkrēti uzdevumi, bet īpaši svarīga ir panāktā vienošanās par to, ka plāns būs atvērta tipa dokuments, kuru regulāri papildinās ar jauniem pasākumiem, analizējot aktuālos izaicinājumus un ekonomiski pamatotus rīcības scenārijus.

Uzņēmēji un eksperti uzsver – ja vadība nekavēsies sakārtot arī „neērtās” jomas, ēnu ekonomiku būs iespējams mazināt ievērojami straujāk nekā par 1% gadā. Šobrīd ēnu ekonomika Latvijā aizņem 21,3% no tautsaimniecības. Ja to samazinātu līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim, tiktu iegūta visa veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai nepieciešamā nauda.

“Uzņēmumi vēlas pārmaiņas! Un apliecināja to ar aktīvu darbu pie plāna. Šādu uzņēmumu ir daudz, un tie pārstāv visas tautsaimniecības nozares. Uzņēmumi vēlas tādus apstākļus, lai varētu konkurēt tirgū pie vienādiem nosacījumiem, un saknē tiktu izskausti tādi komersanti, kas iegūst priekšrocības uz nenomaksāto nodokļu rēķina,” pauž Jānis Butkevičs, BASE valdes loceklis. “Mēs ceram uz ministru prezidenta M. Kučinska atbalstu ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu iedzīvināšanai bez vilcināšanās, jo ēnu ekonomika daudzus godīgos uzņēmumus jau ir novedusi līdz kraujas malai.”

Padomes sēdē vairākkārt tika uzsvērta sabiedrības iesaistes nepieciešamība, ko var panākt, veidojot pozitīvus stimulus nodokļu maksāšanai, integrējot nodokļu un valsts budžeta tēmas izglītības procesā, kā arī kopumā valsts pārvaldei sniedzot kvalitatīvus un kompetentus pakalpojumus. Tikai sasaistē ar pārliecību par valdības prasmēm izmantot nodokļu ieņēmumus efektīvi var panākt ievērojamu progresu ēnas ekonomikas mazināšanā.

Galvenās Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam ietvertās izmaiņas skars tādas nozares kā būvniecība un transports, arī tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un starptautiskās labās prakses piemērus, plānā ir būtiski paplašināts to pasākumu apjoms, kas attiecas tieši uz šīm nozarēm. Tas arī sekmēs godīgu konkurenci šajās nozarēs.

Galvenie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai:

Būvniecībā:

  • stiprināt galvenā būvuzņēmēja atbildību gan par būvobjektā notiekošo, gan par savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšanu valsts kontrolējošām iestādēm;
  • izvērtēt solidārās atbildības nodokļu jomā ieviešanas iespējas;
  • ieviest darbinieku elektronisko uzskaiti būvobjektā;
  • noteikt minimālo atalgojuma līmeni nozarē.

Pakalpojumu jomā:

  • sakārtot vidi un informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īres tirgu, lai novērstu nodokļu nenomaksu par nereģistrētu saimniecisko darbību;
  • ierobežot negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes pakalpojumu darījumu shēmās;
  • apkarot un ierobežot nelegālā audiovizuālā tirgus izplatīšanu.

Transporta jomā:

  • stiprināt prasības taksometru pakalpojumu sniedzējiem;
  • pilnveidot PVN krāpšanas apkarošanu auto tirdzniecībā;
  • cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumu sfērā, nosakot papildu prasības grāmatvedības kārtošanā.

Tirdzniecībā:

  • sakārtot tiesisko vidi, lai pārbaudītu, vai ar maksājumu kartēm veiktie darījumi netiek slēpti;
  • pilnveidot normatīvo regulējumu, kas ierobežo krāpšanos akcīzes preču jomā.

Sodu piemērošanas jomā:

  • nodrošināt ātru un kvalitatīvu finanšu noziegumu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie kriminālatbildības;
  • izvērtēt iespēju ieviest mediācijas institūtu nodokļu strīdu risināšanai.

Komunikācijā un izglītošanā:

  • informēt sabiedrību par to, ko nodara ēnu ekonomika ikvienam no mums, un iedrošināt ikvienu cīnīties pret ēnu ekonomiku;
  • izglītot Latvijas jauno paaudzi un veidot jaunu nodokļu maksāšanas kultūru;
  • informēt sabiedrību par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes sasaisti ar nomaksāto nodokļu apjomu;
  • ieviest kases čeku loteriju.

Iestāžu kapacitātes stiprināšanā:

  • jaunu IT rīku izmantošana iestāžu darbībā, piemēram, efektīvākai informācijas un pieprasījumu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un finanšu iestādēm;
  • pilnveidot e-komercijas kontroli;
  • stiprināt fizisko personu ienākumu analīzes procesu;
  • stiprināt savstarpējo informatīvo palīdzību starp Latvijas un Baltkrievijas muitas dienestiem;
  • nodrošināt personu identificēšanu pirms priekšapmaksas sarunu kartes iegādes.