Pētījums

Biedrība BASE (Business Against Shadow Economy), laika periodā no 2018.gada septembra līdz decembrim ir veikusi pētījumu par pasažieru pārvadājumu ar vieglo automobili nozari (to saprotot gan kā klasiskos taksometrus, gan tos, kuri pakalpojuma reģistrēšanai un norēķiniem izmanto mobilās aplikācijas un brauc ar “baltajiem numuriem” (turpmāk – Pētījums): tās ekonomiskajiem rādītājiem, normatīvo regulējumu, uzņēmējdarbības modeļiem, citu valstu nozares regulējumu. Pētījuma izstrādes ietvaros ir notikušas intervijas gan ar publisko sektoru: Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Rīgas domes Satiksmes departamentu, Rīgas pašvaldības policiju, gan ar komersantiem un taksometru vadītāju pārstāvjiem. Pētījuma rezultāts 28.novembrī tika prezentēts diskusijā, kurā piedalījās visi iepriekš minēto ministriju, iestāžu, uzņēmumu, organizāciju pārstāvji, kā arī 6.decembrī atvērtā Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras Pasažieru pārvadājumu komitejas sēdē. Abās diskusijās bija vērojama liela vēlme sakārto nozari un dalībnieki nonāca pie kopīgām atziņām, secinājumiem (pielikumā skat. Pētījumu un Prezentāciju), proti:

• Nozare ir ļoti sadrumstalota un tajā ir ļoti asa konkurence,
• Nozarē darbojas divi biznesa modeļi: klasiskie taksometri un pasažieru pārvadājumi ar vieglo automobili jeb “baltajiem numuriem”,
• Nozarē ir augsta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ap 80%, kas rada negodīgu konkurenci,
• Nozarei ir nesamērīgs un nelietderīgs administratīvais slogs: licences, atļaujas, taksometru skaitītāji, zonējums, ierobežotas uzņēmējdarbības formas utml.,
• Nozares uzraudzībai tiek tērēti ieguvumam nesamērīgi resursi.

Neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, arī salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas:

• Neraugoties uz nodokļu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms tāpat ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu sastādīt apm. 3,0 milj euro, t.sk. “algas nodokļi” (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj.euro.
• Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 euro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.
• Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus (piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90%) un neuzrādītu patiesos ieņēmumus.
• Pārvadātāji ar “baltajiem numuriem” sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
• Nozares uzņēmumu deklarētie zaudējumi 2017.gadā sasniedza 1,137 miljonus euro, kas neatbilst realitātei.
• Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji.
• Avansā samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uzkrājas kā pārmaksa, uz 1.09.2018. sastādot 1,5 milj.euro.

Pētījuma ietvaros tika izstrādāti priekšlikumi nozares likumdošanas pilnveidošanā un “algas nodokļu” nomaksas uzlabošanā, kuriem būtu pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem:

• pirmajā ieviešanas gadā papildus 2,825 mil.euro,
• otrajā gadā – 5.075 milj.euro,
• trešajā gadā – 7,315 milj.euro.

Izstrādājot priekšlikumus risinājumiem vieglo pasažieru pārvadājumu nozarē ir svarīgi ņemt vērā atšķirīgos uzņēmējdarbības modeļus un to darbības īpatnības. Dzelteno taksometru gadījumā ir ļoti grūti iegūt patiesu priekšstatu par uzņēmēju ienākumiem, jo pastāv dažādi veidi, kā tiek apiets taksometru skaitītāju kontroles mehānisms. Pieļaujot, ka pilnveidojot skaitītāju tehniskās prasības ir kļuvis grūtāk ietekmēt to rādītājus, tomēr tiek izmantoti citi apiešanas veidi – atlaides pēc brauciena vai skaitītāja neieslēgšana vispār. Turklāt dzeltenajos taksometros ir iespējams norēķināties skaidrā nauda.

Baltie taksometri kā biznesa modelis atšķiras ar to, ka tajos norēķini ir atļauti tikai bezskaidrā naudā, izsaukumi tiek veikti mobilajā lietotnē jeb platformā, kurā klients redz arī tarifu un apmaksas summu. Būtībā platforma nodrošina taksometra skaitītāja funkciju no klienta viedokļa. Turklāt visa informācija par ienākumiem un arī finanšu līdzekļi nonāk platformā. Balto taksometru modelis pēc būtības ir elastīgāks un dod lielākas iespējas tajās darboties nepilnu darba laiku, tai skaitā papildus pamatdarbam, izmantojot personisko automašīnu.

Līdz ar to šiem atšķirīgajiem uzņēmējdarbības modeļiem būtu veidojams atšķirīgs nodokļu regulējums, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgu nodokļu slogu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Šādam regulējumam būtu jābūt vienkārši piemērojamam, samazinot administratīvo slogu un izvairīšanās iespējas.

Ņemot vērā to, ka nozarē šobrīd ēnu ekonomikas apjoms sastāda 80%, pēc mūsu un nozares domām jauns regulējums būtu ieviešams pakāpeniski, dodot laiku nozares uzņēmējiem pārkārtoties un pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem.

Svarīgs aspekts veidojot nākotnes nodokļu regulējumu ir nepieciešamība nodrošināt labāku nozarē nodarbināto sociālās apdrošināšanas risku segumu. Līdz ar to nodoklim ir jāietver valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (jāveido lielāko tā daļu), ar daudz plašāku risku apdrošināšanu un tām jābūt sasaistītām ar vadītāju.

Pētījuma rezultātā tika izstrādāti un iepriekšminētajās diskusijās pārrunāti sekojoši priekšlikumi attiecībā uz “algas nodokļiem”:

• Nozarē darbojas divi uzņēmējdarbības modeļi:
  • Klasiskie taksometru vadītāji maksā patentmaksu 1.gadā 250 euro mēnesī, 2.gadā – 335 euro, 3.gadā – 420 euro. Ārpus Rīgas, Pierīgas, Mārupes, Jūrmalas patentmaksa ir par 50% mazāka.
  • “Baltie numuri” maksā nodokli % no apgrozījuma: 1.gadā 7,5% no apgrozījuma, 2.gadā – 10% , 3.gadā – 12,5%, saglabājot ierobežojumu – norēķinus veikt tikai bezskaidrā naudā.
• “Algas nodokļu” sasaiste tikai un vienīgi ar taksometru vadītāju.
• Esošā Taksometru vadītāju reģistra sasaiste ar nodokļu nomaksu (dati tiek saņemti no VID), proti, pakalpojumu sniegšanā var piedalīties tikai tas taksometra vadītājs, kurš ir nomaksājis nodokļus: klasiskie taksometru vadītāji – avansā par tekošo mēnesi, “baltie numuri” – par iepriekšējo mēnesi
• Klasiskie taksometru vadītāji maksā paši, par “baltajiem numuriem” nodokli ietur un budžetā nomaksā mobilās aplikācijas īpašnieks, to personificējot un sniedzot informāciju VID.

Vienlaicīgi nepieciešams veikt izmaiņas citos normatīvajos aktos:

• Jāievieš mobilo lietotņu jeb aplikāciju licencēšana, tādejādi nostiprinot to pienākumus un atbildību: gan reģistrējot pakalpojumu sniedzējus, gan nomaksājot nodokļus un sniedzot informāciju VID. Iespējams, nepieciešams reģistrēt arī “klasiskos dispečerdienestus”.
• Jāstiprina Autovadītāju atbildība atsevišķu pārkāpumu gadījumā, piemēram, ja izmanto mobilo aplikāciju, kura nav licencēta, apturot darbību vai izslēdzot no vadītāju reģistra.
• Taksometru skaitītāji vairs nepildītu nodokļu iekasēšanas funkciju, bet gan patērētāja tiesību aizsardzības funkciju un čeks kalpotu kā darījumu apliecinošs dokuments.
• Taksometru vadītāji darbotos kā fiziskās personas, kuras saimniecisko darbību reģistrējušas VID, savukārt ar mobilo aplikācijas īpašnieku, dispečerdienestu, automašīnas iznomātāju utml. slēgtu sadarbības līgumus.
• Jāturpina atļauju un licenču centralizācija Autotransporta direkcijā, kā rezultātā ne tikai samazinātos administratīvais slogs, bet arī uzlabotos informācijas ieguves kvalitāte un priekšstats par nozari kopumā.

Atbalstot un ieviešos iepriekš minētos un ar nozari un publisko sektoru pārrunātos priekšlikumus, tiks:

• Būtiski samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem.
• Samazināta ēnu ekonomika un nodrošināta godīga konkurence nozarē.
• Samazināti nepieciešamie resursi nozares uzraudzībai.
• Papildus iekasēti nodokļi.

Minētie priekšlikumi un pētījums ir iesniegti Ministru prezidentam, atbildīgajām Saeimas komisijām un ministrijām.

Pilns pētījuma teksts: Pētījums

Prezentācija: Prezentācija